Pieredzes stāsts: “Vienmēr likās neticams tas ātrums, kādā liesmas apņem māju. Līdz brīdim, kad to pats piedzīvo uz savas ādas…”

Jauna mājokļa iegāde ir liels notikums ikviena dzīvē, kas ienes jaunas sajūtas un vīziju par nākotni. Arī Ventas Pastares ģimenei mazuļa pieteikšanās un īpašuma iegāde bija sākums jaunam dzīves posmam, tomēr mājokļa jautājums nelaimīgas sakritības rezultātā izvērtās grūtāks nekā vēlētos. Lai vērstu līdzcilvēku uzmanību ugunsdrošībai mājās, Venta dalās pieredzes stāstā par jauna mājokļa iegādi, tiesa gan, sāpīgu atmiņu caurvītu, jo 9 mēnešus pēc ievākšanās māja nodega.

“Mūsu ģimenē pieteicās mazulis, tāpēc, ilgi nevilcinoties, sākām meklēt māju. To nopirkām uzreiz gatavu dzīvošanai, tāpēc drīz vien pēc iegādes ievācāmies. Uz jaunajām mājām tika savestas mazulim iegādātās jaunās mēbeles, dāvaniņas, garāžā iepakotas slēpes, teltis, riteņi utt. Jaunajā mājā bijām nodzīvojuši deviņus mēnešus, un dēliņam bija nepilni 3 mēneši, kad notika ugunsnelaime. Pāris stundas pirms ugunsgrēka viss, kā ierasts – vīrs atbrauca no darba, ienesa virtuvē ēdienu maisus un devās uz kurtuvi. Mēs vēl nekādi nevarējām izdomāt, ko likt galdā ciemiņiem, kas bija plānoti nākamajā dienā. Tas notika īsi pēc Ziemassvētkiem, tāpēc māju rotāja egle, tikko sadāvinātās Ziemassvētku dāvanas un vēl līdz galam neizēstie mandarīnu trauki,” ar sāpīgām atmiņām par mirkli pirms uguns izcelšanās, atceras Venta.

Ugunsgrēka izcelšanās iemesls meklējams kurtuvē. Granulu apkures katla sistēmā bija radusies kļūda, līdz ar to nenostrādāja vārstulis, kas izlaiž karsto gaisu. Rezultātā katls bija izdedzis no iekšpuses, un tajā bija radies milzīgs spiediens. Jaunajai ģimenei pat prātā nebija ienācis, ka tikko iegādātā, jaunā mājā varētu būt brāķis apkures sistēmā. “Kad vīrs, tikko atbraucis no darba, vēra vaļā kurtuves durvis, katlam piekļuva skābeklis, un tas eksplodēja – izsitās liesmas, un tur vairs neko nevarēja izdarīt. Vīrs skrēja pēc ugunsdzēšamā aparāta, kas diemžēl nenostrādāja. Pēc tam uzreiz nāca uz otro stāvu pie manis un dēliņa un teica, lai ejam visi ārā. Protams, viss notika nenormālā ātrumā, jo visa māja bija liesmās burtiski pāris minūšu laikā. Izskrienot pa durvīm, nebiju pat paņēmusi telefonu, jo domāju tikai par mazo. Vienīgais, ko paspējām izvest, bija auto no garāžas, kas citādi arī būtu nodedzis. Labi, ka suns arī klausīja un nāca mums līdzi,” par šaušalīgo situāciju stāsta Venta.

“Par ugunsdrošības noteikumiem, protams, daudz dzirdēts gan skolā, gan darba obligātajās apmācībās, un tomēr vienmēr likās neticams tas ātrums, kādā liesmas apņem māju. Līdz brīdim, kad to pats piedzīvo uz savas ādas…”

Ventas ģimenei atgūties no ugunsnelaimes ļoti operatīvi palīdzēja apdrošināšanas kompānija, kā arī draugu un ģimenes atbalsts. Nodegusī māja tika atjaunota, un, kamēr notika būvniecības darbi, ģimenei tika apmaksāts arī īres dzīvoklis, kur noenkuroties un sagaidīt savu jauno mājvietu. Atskatoties uz notikušo negadījumu, ģimene secina, ka sperot tik lielu soli, kā mājas iegāde, ir nepieciešams pārliecināties par visiem drošības aspektiem. “Pēc ilga nekustamā īpašuma iegādes procesa tu esi patērējis tik daudz spēka un enerģijas visiem papīriem, atļaujām, banku un būvvaldes lēmumiem, ka ievācoties aizmirsti par tik ļoti būtiskajiem drošības aspektiem. Tāpat arī Jaunajā gadā, kad tiek šauts salūts, – visi ir pārņemti ar rezultātu un bieži aizmirst nostabilizēt pašu raķešu kasti. Vai kad tik ļoti vēlamies izdaiļot Adventes vainagu, ka aizmirstam parūpēties, lai nekas neaizdegas. Kas sargā sevi, to sargā arī Dievs,” piebilst Venta, aicinot ikvienu būt piesardzīgu un domāt pāris soļus uz priekšu ikvienā situācijā, no kuras var būt atkarīga ne tikai paša, bet arī līdzcilvēku dzīvība.

Šobrīd Ventas mājoklis ir nodrošināts pret līdzīgām uguns nelaimēm – ģimene parūpējusies un sagādājusi vairākus ugunsdzēšamos aparātus, kurināšanas telpa ir kārtīgi nobetonēta no visām pusēm, ir uzstādīts jauns katls, uguns sensori un dūmu detektori. Uz jautājumu, kāda ir dzīve pēc ugunsnelaimes un kā tā ir mainījusi ikdienu, Venta saka: “Tagad daudz vairāk pievēršam uzmanību ugunsdrošībai gan mājā, gan esot publiskās vietās. Tāpat novērtēju apdrošināšanas iespējas, jo sevišķi pie lielākiem riskiem. Kopumā cenšamies dzīvot tālāk un nedomāt, bet dažreiz jau ir tā, ka atceries “ak pareizi, slēpes taču arī nodega toreiz…””

Ikvienam, kas nonācis līdzīgā situācijā, zināms, ka ir graujoši sāpīgi noskatīties, kā acu priekšā nodeg visa iedzīve. Tomēr nekādas mantas vai lietas nav tik svarīgas, cik tuvinieku dzīvība un ģimene – to uzsver arī Venta, sakot: “Es domāju, ka ar cilvēku notiek tikai tik daudz, cik viņš ir spējīgs panest, un tikai tas, kas viņu stiprina. Mantām viennozīmīgi nav tik liela nozīme, un mājas ir tur, kur ir ģimene.”